Reti, kad tiek skaidrots kādēļ seksuālo partneru skaits ir būtisks meitenes veselībai. Baznīcās nekārtīga seksuālā dzīve tiek dēvēta par grēku un vienīgais skaidrojums, šim grēkam ir netikums. Un netikums vienkārši ir slikti un baznīca neatbalsta slikti. Savukārt plaši pieejamās porno filmas, kultivē vieglprātību seksuālo dzīvi. Kas rada iespaidu, ka sieviete ir paredzēta vīrieša vēlmju apmierināšanai. Baznīca un porno filmas ir divi galējību grāvji. Kur, lai jaunieši meklē atbildes un saprot patieso lietu būtību? Jo arī vecāki, nav tik gudri vai arī vienkārši nevēlas runāt par tik kutelīgām tēmām.

Pastāstīšu savu redzējumu, kādēļ ir vērts nogaidīt, līdz meitene pirmo reizi stājas seksuālajās attiecībās. Kādēļ ir svarīgi piekopt pieticību savā seksuālo partneru skaita izvēlē. Kādi iekšējie mehānismi darbina meitenes organismu.

Tikai nevajag sevi šaustīt par daudzo partneru skaitu, ja tāds ir. Taču padomāt kāpēc tā ir sanācis, kādu fizioloģisku un garīgu iespaidu tas ir atstājis un vai viņi visi tiešām bija nepieciešami, gan būtu lietderīgi. Iespējams viss ir kārtībā un bija nepieciešama pieredze, lai saprastu, kas patīk vai nepatīk, bet varbūt ir kādas citas psiholoģiskas problēmas, kuras būtu vēlams risināt pie speciālista.

Ne vienmēr vairāk ir labāk

Pirms pubertātes meitenes ķermenis ir kā bērnam. Iestājoties pubertātei tas transformējas par ķermeni, kas būs gatavs ieņemt un iznēsāt pats savu bērnu. Par ķermeni, kas būs gatavs stāties intīmās attiecībās ar pretējo dzimumu. Par pubertātes izmaiņām bieži tiek uzskatītas tikai ārējās ķermeņa norises. Tās, kuras var ar aci pamanīt. Tā būtu krūšu augšana, apmatojuma parādīšanās, ķermeņa aprišu izmaiņas, tādas kā tauciņu parādīšanās vēdera, gurnu un augšstilbu rajonā, izdalījumu parādīšanās no maksts un, protams, mēnešreižu cikls. Bet patiesībā vēl ir daudz izmaiņu, kuras uz aci nav pamanāmas.

Tas, kas ietekmē visas šīs ārējās izmaiņas ir hormoni. Pašus hormonus mēs neredzam, bet varam redzēt to darbības rezultātus, kas rada augstāk minētās pārmaiņas. Vēl tie lieliski izpaužas mainot jauniešu uzvedību. Pubertāti var salīdzināt ar datora programmas atjaunināšanu. Datorā uzinstalē jaunu operētājsistēmu un tad tā darbojas testa režīmā, kas ir pubertāte. Līdz visi atjauninājumi ir iestatīti un jaunietis turpmāk darbosies pieaugušā cilvēka režīmā. Ar stabilu hormonu līdzsvaru, kad tie būs pilnībā attīstījuši visus nepieciešamos dziedzerus un turpmāk darbosies konstantā režīmā. Vēl pubertāti varu salīdzināt ar tauriņa kūniņu. Kāpurs sasniedz attiecīgo briedumu, lai transformētos par kūniņu. Kas cilvēkam ir pubertāte. Vai kādam citam tauriņam ienāk prātā pāroties ar kāpuru vai kūniņu? Protams, nē! Kāpuram tiek dots laiks pašam transformēties un izlīst no kūniņas kā pieaugušam tauriņam, kurš tagad būs gatavs pāroties. Vai zinājāt, ka tauriņš neizdzīvos, ja kāds no malas tam palīdzēs izlīst no kūniņas? Jo tādā gadījumā viņa spārni neatvērsies. Dabā visam ir sava liela jēga un par visu ir padomāts. Tas, kas mūs atšķir ir iedoma, ka esam gudrāki par dabu.

Tas, ko ar neapbruņotu aci mēs neredzam ir mikroorganismu kolonizācijas, kuras ir gan ķermeņa ārpusē uz ādas, gan ķermeņa atverēs uz gļotādas un, protams, iekšpusē makstī, dzemdē, kuņģa zarnu traktā utt. Nav sliktu vai labu mikroorganismu, katram ir savs uzdevums. Bet tiem ir jāatrodas noteiktā līdzsvarā. Un tie būtiski ietekmē organisma funkcijas un arī paša cilvēka uzvedību. Lai saprastu dziļāk mikrobiomu, iesaku palasīt Michel Odent grāmatas. Pienākot pubertātei mainās arī mikrobioms. Mainās ādas, maksts un mutes mikroflora. Maksts ph līmenis. Šīs pārmaiņas notiek pubertātes laikā, tajā pašā laikā notiek arī organisma pārprogramēšanās un adaptācija jaunajiem apstākļiem. Tas ir ļoti jutīgs periods cilvēka attīstībā. Un jebkurš ārējs stresors var to ietekmēt, taču kādas tam būs sekas neviens nezin.

Tātad, piedzimstot, jaundzimušais kolonizējas ar mammas un tēta mikrobiomu, kad pēc dzemdībām atrodas āda-āda kontaktā ar viņiem. Tas ir draudzīgākais mikrobioms jaundzimušajam un ļoti nepieciešams, jo pirmā mikroorganismu kolonizācija noteiks turpmāko bērna attīstību. Radot bērnu, vecāki ne tikai pavairo savus gēnus, bet arī savu mikrobiomu. Augot, jaundzimušais dzīvo vecāku mikrobiomā un iestājoties pubertātei, tas iegūst savu patstāvīgo. Viņa patstāvīgais mikrobioms būs līdz brīdim, kamēr viņam nebūs partnera. Jo uzrodoties partnerim, ar kuru viņi apmainīsies ar savu mikrobiomu, skūpstoties un mīlējoties, ilgstošu attiecību laikā viņi kļūs par vienotu mikrobiomu. Tādēļ nereti mēs varam novērot, ka pāri, kas ilgstoši ir kopā, kaut kādā ziņā sāk līdzināties viens otram.

Un ne velti, viens no riska faktoriem spontānam abortam sievietei ir jauns partneris pēc citām ilgām attiecībām. Lūk, arī atbilde kāpēc. Jo jaunais partneris ir svešs mikrobioms sievietes ķermenī, kurā vēl uzturās iepriekšējā partnera mikrobioms.

Un gadījumi, kad bērni mēdz līdzināties, kādam no iepriekšējiem partneriem. Tiem, ar kuriem ir bijušas ilgstošas attiecības vai arī spēcīgāki gēni un mikrobioms. Tie skaļie gadījumi, kad baltās rases pārstāvjiem piedzimst tumšādains bērns. Izrādās, ka sievietei pirmais partneris ir bijis tumšādains vīrietis. Ir taču dzirdēti. Palasiet par gēniem, kas iedzimst trešajām paaudzēm. Kā, piemēram, ja vecmamma ir smēķējusi grūtniecības laikā, problēmas ar lieko svaru var būt viņas mazbērnam. Kādēļ tā? Jo sievietes folikuļi jeb olšūnu aizmetņi, veidojas kamēr viņa formējas mātes vēderā. Folikuļi saņem visu ģenētisko informāciju, kas ir mātes organismā. Savu briedumu kā olšūnas folikuļi piedzīvo sākoties pubertātei. Bet jauni dzīves laikā neveidojas, atšķirībā no spermatozoīdiem, kuri atjaunojas katru reizi.

Agrā jaunībā, skatoties filmas par seniem laikiem, kad laulātos saviem bērniem izvēlējās vecāki, man šķita, ka tas ir tik nežēlīgi, ka nevar precēties ar to kuru mīli. Bet ir jāprec kāds, kuru tev liek. Tomēr šodien, kad informācija ir pieejama, sāku domāt: man šķita, ka tas ir nežēlīgi vai man lika ticēt, ka tas ir nežēlīgi? Protams, šajās filmās viss bija dramatizēts un jauniešiem partnerus piemeklēja pēc viņu finansiālā stāvokļa un šķiet jo drausmīgāks paskats, jo labāk. Un tikai šis finansiālā aspekta izdevīgums filmās tika uzsvērts. Bet šodien, kad es zinu tik daudz informāciju par to kā darbojas organisms, raugos uz šo apstākli pavisam savādāk. Jauniešus vada mirkļa iegribas un viņiem šķiet, ka vissvarīgākais dzīvē ir tieši šis mirklis. Kas savā ziņā arī ir taisnība, bet ir lietas, kurām ir tālejošas sekas un tās nevajadzētu uztvert tik vieglprātīgi. Savukārt vecāki domāja ar veselo saprātu un ļoti rūpīgi pētīja izraudzīto. Viņu dzimtas informāciju. Patiesībā augstdzimušos vairāk interesēja kādas slimības, kaites, pašnāvības un tamlīdzīgi notikumi ir bijuši izraudzītā dzimtā, nevis viņu finansiālais stāvoklis. Jau toreiz viņi zināja par dzimtas tīrību un viņiem rūpēja, kādi pēcnācēji būs viņu bērniem, kam paliks mantojums. Runa nav tikai par finansiālo mantojumu, bet par dzimtas mantojumu. Un šodien runa ir par to, kādā veidā mums tiek pasniegta informācija.

Tā nu esam nonākuši pie tā, kādēļ nav vēlams agrīni uzsākt seksuālas attiecības un, kur nu, vēl agrīni piedzīvot daudz seksuālos partnerus. Kā jau nojaušat tas ir saistīts ar svešu mikrobiomu, kas noteikti ietekmē jaunieša pubertātē notiekošo transformāciju. Pubertāte ir periods, kad vēlams būtu, dot laiku jaunieša organismiem, adaptēties pašiem savā mikrobiomā un tikai tad, kad transformācija ir pabeigta, kad tā darbojas autonomā, no vecāku mikrobioma, režīmā ar saviem stabiliem hormoniem, nu jau, kā pieaudzis cilvēks, meklēt sev otru pusīti, ar kuru kļūt par vienotu mikrobiomu.

Vēl viens mehānisms, par kuru vēlos parunāt, ir “nevainības zaudēšana”. Vairums domā, ka tas vienkārši ir pirmais dzimumakts sievietes dzīvē un ”nevainības plēves” pārplēšana. Sāksim ar to, ka pārplēsts nekas netiek! Jo plānā, niecīgā un delikātā membrāna, ko sauc par hymen, nevis aizsedz maksti, bet atrodas ap maksts ieeju. Tai ir maksts ieejas forma ar cauru vidu, līdzīgi kā virtulim. Pirmā dzimumakta laikā, tā tiek pastiepta, bet nekur nepazūd. Ja membrāna ir blīvāka vai nav sasniegts pienācīgs uzbudinājuma līmenis, lai izstrādātos nepieciešamais smērvielas daudzums makstī, stiepjoties tā var nedaudz asiņot. Pēc dzemdībām tā var mainīt savu formu. Pirmais dzimumakts nebūt nebeidzas tikai ar hymen pastiepšanu. Tas ir brīdis, kad smadzenēm tiek dots nepārprotams, ļoti specifisks fizioloģisks signāls, aktīvi sagatavoties principiāli jaunam periodam viņas bioloģiskajā dzīvē – grūtniecībai un kļūšanai par māti.

Pašas meitenes un no partnera saņemto hormonu ietekmē, meitenes ķermenī notiek objektīvas homeostāzes izmaiņas. Tiek iedarbinātas iepriekš snaudušas fizioloģiskas funkcijas, kā, piemēram lipīdu uzkrāšana zemādas baltajos taukaudos, gaidāmās grūtniecības gadījumā.
Ja pubertāte ir domāta priekš tam, lai ķermenis pakāpeniski transformētos un pierastu pie jaunajiem apstākļiem, tad hymen pastiepšana ir tiešs signāls gatavoties bērna ieņemšanai, kurš ietekmē visu hormonālo sistēmu un tās darbības prioritātes. Koncentrējoties uz bērna ieņemšanu. Jo ilgāk neiestājas grūtniecība, jo lielāks apjukums ķermenim. Palaistais mehānisms turpina darboties un gaida grūtniecību.

Iestājoties grūtniecībai, ieslēdzas vēl citi papildus mehānismi, kas nodrošina pietiekošu uzturvielu rezervi, maina hormonu līmeņus, jo grūtniecības nodrošināšanai hormoni organismā sāk darboties citādāk. Daži bloķē ikmēneša cikla iestāšanos, citi aktivizē uzturvielu piegādi auglim un iespaido mātes emocionālo stāvokli, bet vēl citi atslābina dzemdes muskulatūru, lai tā var stiepties. Kad pienāk dzemdību brīdis, šie hormoni atkal pārslēdzas citā režīmā un darbina ķermeni jau dzemdību režīmā. Lai raiti notiktu visi šie pārslēgšanās mehānismi un organisma pielāgošanās, ir nepieciešams laiks, miers un drošības sajūta. Taču gadījumos, kad pēkšņi tiek pārtraukta grūtniecība ar abortu, šie mehānismi uzkaras. Tiem atkal ir nepieciešams laiks, lai adaptētos negaidītām pārmaiņām un pārtrauktu savu iesākto darbību. Aborts nebeidzas tikai ar dzemdes tīrīšanu un atgūšanos no anestēzijas. Ir hormonālie mehānismi, kas lēnām pārtrauks darboties, re-startēsies un atkal gaidīs nākamo grūtniecību, bet ir vielas, kuras saglabāsies organismā no katras grūtniecības, kā, piemēram, baltās tauku šūnas.

Organismam pubertāte pati par sevi ir stress, kad mūsu, kā vecāku pienākums, būtu skaidrot saviem pusaudžiem, kam viņi pašlaik iet cauri. Tas ir periods, kad viņiem ir vajadzīga zinoša aprūpe, kas ļauj viņiem iepazīst savu jauno ķermeni, emocijas un kā ar to visu sadzīvot. Bet, ja šajā apjukuma periodā, jauniete uzsāk agrīnu intīmo dzīvi un piedzīvo daudz partneru, varbūt pat abortus, viņa palielina savam organismam stresa līmeni. Kas turpmākajā dzīvē var parādīties visdaždažādāko kaišu veidā un izpausties kā slimības, visbiežāk hroniskas.

Izziniet savu ķermeni, kā tas darbojas un pamāciet savus bērnus, lai viņi augtu veselā ķermenī. Filtrējat informāciju, kas ir atrodama internetā, jo internets ir kļuvis par izgāztuvi, kurā bez personīgā filtra var pazaudēt daudz laika un uzķerties uz muļķībām. Visa nepieciešamā informācija atrodas ķermenī. Atrodiet savu veidu kā pie tās nokļūt.

Raksta tapšanā iedvesmojos no Michel Odent grāmatām un lekcijām. No ģenētikas pētījumiem, kā arī no šī raksta Психологические аспекты этиологии и патогенеза целлюлита. Кузнецов О.Ю1 / Журнал «Alma mater» (Вестник высшей школы) Специальный выпуск «Премия Менегетти – 2012», 2012