Režisore: Lenny Abrahamsone
Lomās: Brie Larson, Jacob Tremblay, Sean Bridgers
Žanrs: drāma, trilleris
Šo filmu nebūtu ieteicams skatīties, ja ir pārlieku liela līdzi jušana ļaunprātīgai cilvēku izmantošanai.
Protams, ne jau filmas anotāciju šeit rakstīšu, jo to var izlasīt citur. Rakstīšu par tām vairākām lietām, kuras mani uzrunāja.
1.Spēcīgais Ma raksturs!
Apbrīnojami kā Ma spēja izturēt Old Nick pāridarījumus, pieņemt viņa noteikumus, pieņemt viņu. Kā viņas prāts uzbūra ilūziju par notiekošo, lai nesajuktu prātā. Tas cik optimistiska viņa bija šos gadus ieslodzījumā. Viņas mīlestība pret dzīvi un ticība, ļāva rast mīlestību, lai mīlētu savu nebrīvē ieņemto bērnu. Visādā ziņā bērns deva viņai šo stimulu, mērķi būt tik spēcīgai un gaidīt īsto mirkli. Gaidīt to 7 gadus.
Esot ieslodzījumā viņa parādīja ļoti spēcīgu raksturu, kas palīdzēja viņai izdzīvot, gaidot īsto brīdi, lai atgrieztos lielajā pasaulē. Ieslodzījumā viņa bija viena ar savām domām un pieņemtajiem lēmumiem, pārliecināta, ka rīkojas pareizi. Līdz ar to arī drosmīga un izlēmīga.
Bet vai lielajā pasaulē viņa var justies tik pat droši kā ieslodzījumā?
2. Šaubas!
Dzīvojot istabā, Ma bija savs scenārijs, pie kura viņa turējās. Nebija neviena cita, kas spētu ielīst viņas galvā un sēt šaubu sēklu. Viņa bija droša, ka dara visu labāko, ko spēj darīt priekš sava bērna. Šajā filmā ir ļoti uzskatāmi parādīts, kas notiek ar cilvēku, kad viņā parādās šaubas. Intervijas laikā, sarunu-šova vadītāja, uzdodot Ma jautājumus, atklāja arī citus iespējamos rīcības variantus. Ma tādi varianti pat prātā nebija ienākuši, jo dzīvojot istabā viņai bija skaidra galva, nevis šaubu mākoņu pilna. Taču izdzirdot citus rīcības modeļus, viņa sāka šaubīties vai tiešām bija rīkojusies vislabāk priekš sava bērna. Sāka domāt, ka drīzāk ir nodarījusi viņas pāri un uzvedusies egoistiski viņu paturot pēc dzimšanas. Domas, ka tā droši vien domā arī pārējie cilvēki. Šaubas par savu rīcību viņu salauza.
3. Hormoni!
Kā tad es un bez hormoniem! Filmā redzams, ka Ma dod krūti savam nu jau 5 gadus vecajam dēlam. Un, manuprāt, tas ir viens no lieliskākajiem viņas lēmumiem. Nē, es neesmu par bērna zīdīšanu līdz viņa pubertātei, bet šajā gadījumā zīdīšanai ir būtiska nozīme. Zīdīšanas laikā izdalās laimes hormoni gan mātei, gan bērnam. Zīdīšanas laikā iestājas miers un mātes pienā ir bērnam nepieciešamie vitamīni, minerāli un uzturvielas, kas ir ļoti svarīgi bērnam dzīvojot šādos apstākļos. Pieļauju, ka šī zīdīšanas terapija ir pozitīvais faktors, kas ļāva pārciest nolaupīšanu. Tie bija mirkļi, kad māte un bērns spēja izjust baudu. Nedomāju, gan, ka Ma pati līdz kam tādam aizdomājās, bet fakts paliek fakts, ka fizioloģiski tas tā strādā.
4. Beigas. “Bye room!”
Izcilas beigas! Džeks, gluži tā pat kā viņa mamma ir nepārspējams. Ma izdevās Džeku izaudzināt par mīlošu un labsirdīgu cilvēku, neskatoties uz viņa augšanu nebrīvē. Ma katru dienu tika seksuāli izmantota pret savu gribu, pēc idejas viņai būtu jābūt naida, atriebības pilnam upurim un jāizjūt naids pret visiem vīriešu dzimtas pārstāvjiem, ieskaitot savu dēlu, bet nē! Viņa neko negatīvu nav nodevusi savam bērnam. Istabā viņš bija laimīgs, laimīgs kopā ar mīlošu mammu. Džeks ar bērnam piemītošu vieglumu atvadās no istabas un iesaka to darīt arī Ma. Viņā nav nekā negatīva pret istabu, gluži otrādi tā viņam ir kā mātes klēpis, kurā viņš 5 gadus brieda, lai vienu dienu nonāktu lielajā pasaulē. Piedzima no jauna!
Mīlestība nepazīst robežas!
Iesaku!