Par hormonu oksitocīnu es noteikti rakstīšu vēl citus rakstus, bet šoreiz pievērsīšu uzmanību datelēm. Ir veikti vairāki pētīju, kā dateļu lietošana uzturā var palīdzēt grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, tai skaitā pat samazina pēcdzemdību asiņošanas risku. Saskaņā ar pētījumiem, datele satur vielas, kas dzemdību laikā veicina dzemdes spazmas un palielina kontrakcijas. Šī viela atgādina dabīgo oksitocīnu. Dateles satur vielas, kas spēj mazināt mātes depresiju un bagātināt mātes pienu ar barības vielām, kas nepieciešamas, lai jaundzimušais būtu veselīgs un izturīgs pret slimībām.

Kas ir dateles?
Datele ir auglis (Phoenix dactylifera), kas aug dateļu palmās. Top trīs piegādes valstis ir Ēģipte, Irāna, Aldžīrija. Dateles satur sekojošas uzturvielas:
98% ogļhidrātus, 0% taukus, 2% olbaltumvielas.
Bagātas ar aminoskābēm 100gr dateles satur IDD- ieteicamā diennakts deva :
Vitamīnu B6 0.1mg (3% IDD)
Niacīnu 0.4mg (2% IDD)
Pantotēnskābe 0.2mg (2% IDD)
Folātu 3.6mcg (1% IDD)
Vitamīnu K 0.6mcg (1% IDD)
Kāliju 167mg (5% IDD)
Varu 0.1mg (4% IDD)
Mangānu 0.1mg (4% IDD)

kā arī vēl citus vitamīnus un minerālus. Pie mums ir nopērkamas Deglet Noor dateles un Medjol dateles. Ar ko viņas atšķiras? Ar izskatu un garšu: Deglet Noor dateles ir no gaiši sarkanas līdz dzintara krāsai un tās ir stingrākas, bet Medjol dateles tumši sarkanas, gandrīz melnas. Medjol dateles ir mīkstākas, ar izteiktāku karameļu garšu un tekstūru, tās ir arī izmērā lielākas par Deglet Noor, kā arī saldākas. Kaloriju ziņā abas dateles ir diezgan līdzīgas, lai arī to cukuri atšķiras. Ja Deglet Noor dateles gandrīz vienādās daļās satur fruktozi, glikozi, saharozi, tad Medjol datelēs dominē fruktoze un glikoze. Pārējo uzturvielu saturs ir praktiski vienāds. Bet nosakot nepieciešamo dateļu daudzumu dienā ir jāņem vērā to izmēru atšķirības un jānosaka nepieciešamais daudzums svaros nevis gabalu skaits.

Sākšu pieminot dažus labumus, ko dateļu lietošana grūtniecības laikā nodrošina: enerģiju, samazina aizcietējumus, pastiprina dzelzs absorbciju, aminoskābju ražošanu un ir labs folskābes (folāti) avots. Taču cukura diabēta sievietēm vai ar paaugstinātu ķermeņa masu, dateles, laikam nebūs laba izvēle!

Tātad, vienā no pētījumā tika iekļautas 154 zema riska pirmdzemdētājas vismaz 36 grūtniecības nedēļā, veseliem augļūdeņiem un kuras plānoja vaginālas dzemdības. Šis pētījums tika veikts, lai novērotu dateļu lietošanu vēlā grūtniecības periodā. Pēc nejaušības principa tika izvēlētas 77 dalībnieces, kurām nodrošināja dateles un ieteica apēst 7 dateles dienā, līdz brīdim, kad sāksies aktīva dzemdību darbība vai būs 4 centimetru dzemdes kakla atvērums, vai līdz indukcijas brīdim, vai akūtam ķeizaram, vai līdz komplikācijām. Šai grūtnieču grupai dienas laikā bija jāapēd 7 dateles un novērojumi jāpieraksta speciāli izsniegtās dienasgrāmatās. Savukārt pārējām 77 pirmdzemdētājām tika lūgts izvairīties no dateļu ēšanas. Abām grupā tika arī veikti glikozes līmeņa kontroles testi asinīs pirmsdzemdību periodā.
Rezultāti neuzrādīja īpašu atšķirību starp grupām attiecībā uz patoloģisku cukura līmeni asinīs, grūtniecības ilgumu, spontānu dzemdību sākšanos, vidējo dzemdes kakla dilatāciju, kad viņas tika uzņemtas slimnīcā, vai ķeizar operāciju skaitu. Tomēr dateļu grupas pirmdzemdētājām bija salīdzinoši mazāk nepieciešama papildus stimulācija ar sintētisko oksitocīnu dzemdību laikā, salīdzinot ar kontroles grupu. Nebija nekādu citu atšķirību starp mātēm vai jaundzimušo rezultātiem starp abām grupām. Šie pētnieki secināja, ka dateļu uzņemšana grūtniecības beigās var mazināt nepieciešamību pēc dzemdību darbības stimulācijas ar sintētisko oksitocīnu un ka dateļu lietošanai nav nekādas negatīvas ietekmes. [1]

Citā kontroles pētījumā tika aplūkota dateļu ēšanas ietekme grūtniecības beigās, lai novērtētu dzemdes kakla atvēršanos un gatavību dzemdībām pirmdzemdētājām. Lai noteiktu dzemdes kakla gatavību mēs izmantojam Bišopa skalu. Šis pētījums norisinājās Irānas slimnīcā, un tajā bija iekļautas zemas riska pirmreizējās mātes, kas bija no 37 līdz 38 grūtniecības nedēļām un plānoja vaginālas dzemdības. 105 dalībnieces tika iedalītas pēc nejaušības principa dateļu grupā, un viņām tika doti 70 līdz 75 grami augļu dienā. Viņām lūdza ēst katru dienu un reģistrēt novērojumus dienasgrāmatā līdz aktīvai dzemdību darbībai. Pārējās 105 sievietes tika lūgtas neēst dateles atlikušo grūtniecību, un, ja viņas sasniedza 41 grūtniecības nedēļu, tika ieteikts uzsākt dzemdību ierosināšanu.
Pētnieki atklāja, ka sievietēm, kuras pēc nejaušības principa bija iedalītas dateļu grupā, bija daudz gatavāks dzemdes kakls. Viņu rezultāts pēc Bišopa skalas, pēc kura mēs mēram dzemdes kakla gatavību, uzņemšanas nodaļā, bija augstāks. Kā arī lielāks atvērums 4 cm pret 3 cm salīdzinot ar otru grupu. Gadījumos, kad bija nepieciešama papildus dzemdību stimulācija, lielāks vaginālo dzemdību iznākums bija dateļu grupā. Tie bija 47%, kurām pēc dzemdību indukcijas bija vaginālas dzemdības, salīdzinot ar 28% kontroles grupā. Sievietēm dateļu grupā bija mazāk nepieciešama dzemdību darbības stimulācija ar sintētisko oksitocīnu. Tikai 20% no viņām bija nepieciešama papildus sintētiskā oksitocīna stimulācija, salīdzinājumā ar 45% otrajā grupā. Pētnieki secināja, ka dateļu ēšana grūtniecības beigās bija noderīga dzemdes kakla gatavībai. [2]

Vēl kāds cits kontroles pētījums salīdzināja dateļu un sintētiskā oksitocīna ietekmi pēcdzemdību asiņošanas profilaksei. Lai arī salīdzinoši neliels pētījums, taču ievērību vērts. Tas norisinājās divās Irānas slimnīcās, un tajā bija iesaistītas 62 sievietes, kas bija tikko dzemdējušas. 31 sievietei, izvēlētai pēc nejaušības principa, pēc placentas piedzimšanas bija jāapēd 50 grami dateļu. Savukārt otrās grupas sievietēm, pēc placentas piedzimšanas, tika ievadītas 10 DV sintētiskā oksitocīna intramuskulāri.
Tad pētnieki katru stundu, trīs stundu garumā, svēra ielikņus, kurus sievietes valkāja, lai savāktu asinis. Viņi konstatēja, ka vidējais asins zudums pirmajā stundā dateļu grupai bija mazāks, salīdzinājumā ar kontroles grupu. Tie bija 104 ml pret 144 ml. Otrās un trešās stundas vidējais asins zudums būtiski neatšķīrās, taču kopējais trīs stundu vidējais zudums bija ievērojami mazāks 163 ml pret 221 ml. [3]
Iespējams, šī pētījuma datus varētu izmantot kā izmēģinājumu plašākam pētījumam.

Noslēgumā vēlos piebilsts, ka visos pētījumos piedalījās zema riska grūtnieces, kurām nebija konstatēts cukura diabēts. Pētījumi nav bijuši ļoti apjomīgi, taču secinājumi ir, ka dateļu ēšana ir nekaitīga, bet pienesums var būt gana noderīgs. Kā arī nepieciešamais dateļu daudzums dienā nav liels, vien 70-80 gr dienā vai 50 gr pēc placentas piedzimšanas .

Novēlot burvīgas radības, lai izdodas!
—————————————————-
– https://en.wikipedia.org/wiki/Date_palm
– https://nutritiondata.self.com/facts/fruits-and-fruit-juices/7348/2
– https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21280989
– [1] https://umexpert.um.edu.my/file/publication/00005352_147869.pdf
– [2] http://jmrh.mums.ac.ir/article_2772.html
[3]https://www.researchgate.net/publication/264384650_Comparing_the_efficacy_of_dates_and_oxytocin_in_the_management_of_postpartum_hemorrhage