Tveram viegli un ar humoru!
Šīs ir labākās sāpes kādas var būt, lai arī tas izklausās traki. Paskaidrošu- dzemdību norise nav iedomājama bez viņām. Pavisam cita lieta, ir kā mēs tās uztveram un reaģējam. Vai varat iedomāties kaut vienu zīdītāju mātīti, kurai būtu bail dzemdēt dēļ sāpēm? Es varu! Homo sapiens, neskatoties uz to, ka homo sapiens skaitās daudz attīstītāka suga par citām zīdītāju mātītēm, jo māk runāt un rakstīt, ir pabeigušas augstskolu. Hommo sapiens sieviete spēj visu sevi veltīt darbam, pienākumiem, projektiem, kuros sasniedz milzīgus panākumus. Tas viss ir lieliski, apsveicami un pat vajadzīgs. Galvenais, lai viņas būtu laimīgas, lai ko arī darītu. Kaut katra Homo sapiens sieviete, tik dedzīgi gatavotos savām dzemdībām, kā viņa gatavojas skolas eksāmenam, plāno dzimšanas dienas ballīti vai pucējas randiņam. Jo, kad pienāk dzemdības, nekas no augstāk minētajiem sasniegumiem un prasmēm nebūs piemērojams. Un ja tas būs vienīgais, ko dzemdētāja pratīs, tas arī ļoti traucēs dzemdību gaitai. Dzemdībās valda pavisam citas prasmes, kas nepakļaujas kontrolēšanai un plānošanai. Šeit citu sugu mātītes mūs pārspēj. Jo viņas sevi pazīst vislabāk, viņas nezin neko citu kā tikai sevi. Viņas māk klausīties savā ķermenī, viņas sajūt vissmalkākās nianses savā ķermenī. Un pats galvenais viņas tam uzticas, paļaujas un prot atslābināties. Dzīvnieki vispār ir lieliski stresa menedžeri. Iedomājies tikai cik daudz stresa ir savvaļas dzīvnieka ikdienā: ko ēst, kad ēst un galvenais pašam nekļūt par ēdienu. Ar visu šo stresu ikdienā viņi nepazīst depresiju. Viņi klausa savu ķermeni un māk nomest stresu, kad tas ir piedzīvots. Tas ir tas, kas ļauj viņiem būt tik dzīvīgiem un atbrīvotiem, lai turpinātu klausīties ķermenī notiekošajās izmaiņās, kas tik daudz pasaka priekšā. Vajag tikai ļauties!
Mātītes ir radītas, lai radītu pēcnācējus. Tas ir fizioloģiski. Vai tad dzemdības sāp tikai sievietēm? Diez vai! Dzemde ir muskulis, kas sastāv no trīs dažādiem slāņiem. Mums ir arī citi muskuļi, kurus mēs trenējam un mācamies tos kontrolēt, lai tie darītu to, ko mēs vēlamies. Jebkurš muskulis darbojas ar principu atslābinās un sasprindzinās vai izstiepjas un saraujas. Tā pat darbojas arī dzemde. Grūtniecības laikā šis muskulis stiepjas un izstiepjas līdz savam maksimumam. Sākoties dzemdībām tam ir maigi, lēni savu gaitu ejot jāatveras. Tas ir laiks, kad dzemdes kakls saīsinās un atveras. Kad dzemdes kakls ir gatavs dzemdes muskuļi sāk sarauties jeb kontrahēties, lai izstumtu augli, kurš ir gatavs dzimt. Iedomājies tikai, neko no šī procesa sieviete ar prātu nevar kontrolēt, jo šis mehānisms ir kā programma ierakstīts katrā sievietes ķermeņa šūnā. Izprotot un uzticoties savam ķermenim, ir iespējams viņam palīdzēt. Atbrīvojoties, ļaujot ķermenim darīt un vajadzīgajā brīdī stumt. Fizioloģiski, bet kāpēc tad sāp? Vai tiešām sāp? Vai lapsiņai, kura dzemdē nesāp? Droši vien jau ka arī viņa sajūt kādu sāpi. Taču starpība ir tajā, kā viņa to uztver. Lapsiņa bez visām fizioloģijas un anatomijas zināšanām ļaujas šim procesam. Viņa pilnībā atrodas citā apziņas stāvoklī- dzemdību zemē jeb “labor land” (https://vimeo.com/105135867), tā ir pavisam cita realitāte, kurai ir jāmāk ļauties. Esot atvērta šim procesam sieviete var piedzīvot pasakainus mirkļus, iepazīstot savu ķermeni no jauna, kaut ko vēl nebijušu, kaut ko vēl nejustu. Te nu ir viens no iemesliem, kāpēc dažām sāp vairāk un dažām nesāp! Lielākā daļa dzīvo būtņu uz nezināmo reaģē ar piesardzību, bailēm, kas savukārt var novest pie spriedzes un stresa. Katra indivīda reakcija balstās uz beznosacījumu refleksiem, dzīves laikā uzkrātās pieredzes un savas spējas ar to visu sadarboties.
Iedomājies sākas dzemdības, sieviete pirmo reizi sajūt dzemdību sāpi. Tālākie iespējamie varianti:
1. Sieviete reaģēs uz šīm sāpēm balstoties uz informāciju kuru saņēmusi no ārpasaules un sagaida, ka piepildīsies kaut kas no šī:
– Viņai prātā nāk visi šausmu stāsti no mammas, vecmammas, draudzenēm, TV redzētā, kuras stāstīja cik tas bija drausmīgi. Tātad tā būs arī viņai.
Taču tie ir citi cilvēki ar citu uztveri, zināšanām un mums nav ne mazākās nojausmas, kas tieši viņu konkrētos gadījumos sagādāja viņām ciešanas.
– Forumos lasītie stāstiņi.
Taču tie visi ir citu cilvēku stāsti, ar tiem nav sevi jāidentificē.
– Vai arī sievietes traumatiska pieredze.
Ar kuru būtu vēlams strādāt pirms dzemdībām un pat pirms grūtniecības, jo dzemdības ir tik emocionāls brīdis, kad visi skapī noslēptie skeleti nāk ārā.
2. Vai arī sieviete ir gatavojusies dzemdībām, zina, ka būs šāds mirklis un apzinās, ka tas ir fizioloģisks process, lai viņas bērns piedzimtu. Un strādās ar kontrakcijām, jo dzemdības ir darbs. Viņa ir gatava.
– Viņa pieņem, ka ķermenī notiek, ar prātu nekontrolējamas, pārmaiņas un ļaujas tām.
– Viņa ir izvēlējusies sev piemērotākos ne medicīniskos veidus, ar kuriem palīdzēt sev kontrakciju laikā.
Jo tikai dzemdībās, mēģinot dažādus relaksācijas veidus, viņa sapratīs kurš ir piemērots viņai un šai kontrakcijai. Un ja nu gadījumā neizdodas tādu atrast, tad varam izmantot arī medicīniskos atsāpināšanas veidus.
– Viņa prot atslābināties kontrakcijas laikā un uzkrāt spēkus nākamajai starp kontrakcijām
Atslābināšanās kontrakciju laikā dara brīnumus. Jo, Visuvarenais, sievietes nav aizmirsis un palīgā nāk cits fizioloģisks mehānisms, kuru aprakstu šajā ierakstā.
Kā dzemdē lapsiņa? Viņa bez ginekologu un vecmāšu palīdzības ir sajutusi, ka dzemdības tuvojas un sameklē drošu aliņu, kur patverties. Aliņā viņa jūtas silti un droši, lai pilnībā pārslēgtos uz dzemdību zemes realitāti, kur viņa ir absolūti klātesoša. Viņas ķermenī nav nekā no stresa, jo dzīvnieki to neuzkrāj, viņai nav negatīvo pagātnes atmiņu vai trauksme par nākotni. Lapsiņa ir šeit un tagad. Viņa ļaujas, atslābinās un iespējams pat izbauda.
Kāpēc sajūtas ir tik atšķirīgs katrai sievietei? Vienkārši, jo katrai ir sava unikālā dzīves pieredze un attieksme pret to.
Kopsavilkums: Neapšaubāmi, sievietei darbs ar kontrakcijām prasa lielu sagatavošanos. Dzemdības ir darbs, nevis gulēšana uz kušetes un gaidīšana, ka viss pats no sevis atrisināsies. Tam ir pienācīgi jāsagatavojas. Muskuļa (dzemdes) atvēršanās un saraušanās ir dzemdību kontrakcijas, pie kurām var sajust sāpes. Tā ir normāla dzemdību procesa daļa, kas ir mērķtiecīga un produktīva. Pastrādājot vai pārslogojot jebkuru muskuli, arī dibena, veicot pietupienus, tas var nākamajā dienā dot par sevi zināt. Protams, sāpot, bet ir taču arī gandarījums par padarīto un prieks par skaisto pēcpusi. Jo spēcīgākas ir kontrakcijas, jo produktīvāk noris dzemdības. Dzemdību laikā ir iespēja sadarboties ar šīm kontrakcijām. Pie vēlmes veicināt dzemdību norisi ir jāmeklē poza, pie kuras sāpes izjutīsiet vairāk, bet kad vēlēsieties atpūsties, atrodiet pozu kurā sāpes jutīsiet mazāk vai nemaz. Izmantojiet šos atpūtas brīžus. Paguļat, uzkrājat spēkus, lai turpinātu iesākto un beigās saņemtu balvu par padarīto. Pieņemiet lēmumu, ka Jūs pati būsiet šī procesa noteicēja!
Ko nedarīt:
– Katrs negatīvais dzemdību stāsts kas tiek lasīts vai kāds stāsta ir un paliekt tās sievietes pieredze, kurai ar Jums nav nekāda sakara. Labāk vispār tos nelasiet un neklausīties. Cienīt sevi un saudzēt savu telpu.
Ko darīt:
– Sameklēt uzticamus avotus, kur smelties informāciju par dzemdībām. Tikai pozitīvus!
– Saprast, kas būs Tava uzticības persona dzemdībās. Izrunāt un saskaņot vēlmes un iespējas.
– Apzināties pēc iespējas vairāk iegūtos emocionālās pieredzes blokus, kas varētu traucēt patīkamai dzemdību norisei un risināt tās darbā ar ķermeni.
– Dzemdībās aizmirst par visu kas nav saistīts ar dzemdībām. – Prātu atstāt ārpus telpas kurā dzemdēsi.
– Iemācīties ļauties nezināmajam.
– Pieņemt, ka sāpes var būt arī bez ciešanām.
Papildinformācija:
· Smelties informāciju par ķermenī uzkrātā stresa atbrīvošanu un iziet TRE apmācības var pie Kristīnes Brices, Jogas elpa https://goo.gl/6nnp9A · Viens no palīglīdzekļiem, kā mijiedarboties ar kontrakcijām ir elpošana. Elpošanas tehniku palīdzēs apgūt dūla Zile Davidsone, Elpa dzemdībās https://goo.gl/JDFTPe
· Šajā video vari pavērot kā savvaļas dzīvnieki reaģē un tiek galā ar stresu, kā šīs zināšanas var pielietot strādājot ar emocionālu traumu cilvēkiem https://goo.gl/ko7wbC
· Šajā darbā ir aprakstīts par sāpēm un ciešanām, tas nav viens un tas pats Simkin, P. and Hull, K. (2011). Pain, suffering, and trauma in labor and prevention of subsequent posttraumatic stress disorder. Journal of Perinatal Education; 20(3): 166–176. Pilns teksts